Nosocializēt sevi citā drosmes līmenī

Rīgas Laiks: Imants ierosināja tēmu par seksualitātes un garīguma attiecībām. Pēc tam izrādījās, ka šajā lielajā tēmā Imantu dažas lietas interesē, dažas ne.

Imants Daksis: Pirmkārt, mani interesē, vai seksu var izmantot kā potenciālu metodi dažādu apziņas stāvokļu sasniegšanai.

RL: Kristīne, vai jums ir saprotams, kas interesē Imantu, vai arī tur vajadzīgs papildinājums?

Kristīne Balode: Teorētiski jā, bet es domāju, ka saruna pati to atvērs…

RL: Tad izstāstiet, kā jūs saprotat to, kas interesē Imantu.

Balode: Es saprotu, ka Imantu interesē runāt par seksu un tā ietekmi uz cilvēka garīgo attīstību.

Daksis: Tas bija tā, kā es īsumā izteicos, bet mani interesē arī runāšana par seksualitāti, ne tikai pats sekss. Ardžunu Es nemīlu cilvēku tikai fiziski arī tad, kad mīlu viņu fiziski. Mani interesē fiziskā un garīgā – bet nu tur būtu jāizvērš, kas ir tas garīgais, – šo stāvokļu savstarpējās attiecības.

Balode: Būtu jau skaisti, ja mēs visi to meklētu.

RL: Būtu skaisti, ja mēs visi meklētu ko?

Balode: Ja mēs meklētu vēl kādu citu dimensiju bez fiziskās. Nu, vismaz sociālo dimensiju. Vai psihoemocionālo, garīgo dimensiju. Es teiktu no savas pieredzes, ka lielākoties tā iestrēgšana notiek fiziskajā līmenī, kad īsti jau tālāk…

RL: Piedošanu, par fizisko līmeni jūs saucat tādu vai citādu penetrāciju?

Balode: Es teiktu, jebkuru kairinājumu, kurš caur uzbudinājumu un iekāri realizējas fizioloģiskā reakcijā, kas visbiežāk arī ir tas, ko cilvēki vēlas piedzīvot. Man ir viens tāds bāzes jautājums cilvēkiem, kuri griežas pie manis, lai saprastu, kas ir tā viņu sāpe vai rūpe. Un tas jautājums ir šāds: kāda jēga vispār jūsu dzīvē ir seksam?

RL: Un kādas ir populārākās atbildes?

Balode: Populārākā atbilde ir – bauda.

RL: Izklausās, ka jūs gribētu, lai cilvēki atbildētu citādi.

Balode: Jā, man noteikti tā ekspektācija…

RL: Un kāda tā ir? Jūs gribētu, lai viņi labāk teiktu: nevis bauda, bet…?

Balode: Es to saredzu kā transformācijas ceļu. Jo pēc būtības, ja mēs iefilmētu jebkuru divu cilvēku vai pat reizēm viena cilvēka solo seksu kā tādas mazas īsfilmiņas kaut kādā laika periodā un tās paskatītos ar šo jautājumu: kāda jēga? Ko tas cilvēks tur dara? Vai viņš tikai to arī dara kā atbrīvojas no seksuālās spriedzes? Varbūt mēs ieraudzītu, ka viņam ar laiku parādās kaut kāda zinātkāre, viņš kaut ko mēģina. Vai, piemēram, viņš uzdrošinās konfrontēties ar savu kaunu, neērtību un nedrošību. Iespējams, viņš mēģina kaut kādā mērā socializēt sevi citā drosmes līmenī.

RL: Es šajā stāstā nesapratu, kāpēc vajadzētu tās filmiņas ar solo masturbatoriem.

Balode: Lai redzētu dinamiku.

RL: Kurš lai to redzētu?

Balode: Jebkurš, kuru tas interesē. Kaut vai cilvēks pats priekš sevis.

RL: Jūs esat par sevi uztaisījusi tādu filmiņu?

Balode: Jā.

RL: Nopietni?

Balode: Es esmu daudz ko darījusi, lai justos, ka man ir tiesības vispār vērt muti vaļā.

RL: Un kurš vēl bez jums ir šīs filmiņas redzējis?

Balode: Tikai man tuvākais cilvēks. Mans analītiķis par viņām ir dzirdējis.

RL: Un ko šīs mazās filmiņas jums ir devušas?

Balode: Esmu ieraudzījusi to, ka es mainos, kļūstu drosmīgāka, atvērtāka, godīgāka pret sevi. Bezkaunīgāka.

RL: Imant, saki, vai tad, kad tu runā par seksu, bauda tajā ir svarīga?

Daksis: Ekhmm…

RL: Vai – kāda nozīme ir baudai?

Daksis: Ja nebūtu baudas faktora, cilvēki un citas dzīvās būtnes to nedarītu. Bet jūs pieminējāt pārmaiņas, transformāciju, jā? Tātad kā instinkts saistīts ar apziņu, un kā tas varbūt pāriet apziņas līmenī, kur instinkts tiek kontrolēts? Jautājums ir, vai dominē instinkts vai apziņa. Mani interesē arī dažādi un ekspresīvi seksualitātes izpausmes veidi, bet es tajos meklēju garīgo potenciālu, nevis primitīvu pašapmierināšanos vai ko tamlīdzīgu.

RL: Vai tu arī meklē transformāciju vai kaut ko citu zem tā garīguma?

Daksis: Nav tā, ka es meklētu kaut kādu īslaicīgu transformāciju. Respektīvi, nav tā, ka mani interesētu transformācija, kad esmu jau sapratis, tieši ko es gribu tur transformēt. Ja mēs tā mazliet atsaucam atmiņā Austrumu mācības, tad es pieskartos tādam terminam kā kundalinī enerģija. Tas princips, kā šīs zemākās tieksmes pārvērst… transcendēt.

RL: Vai transformācija, par kuru jūs runājat, kaut kā sasaucas ar to transformāciju, par ko runā Imants?

Balode: Intuitīvi man liekas, ka mēs runājam par vienu un to pašu. Varbūt vienīgi gali, pa kuriem šajā tēmā ejam iekšā, mums ir dažādi. Man tā tomēr ir klīniskā psiholoģija un tāda seksoloģijas struktūra, caur ko es mēģinu to skaidrot un definēt. Bet man klausoties ienāca prātā tāds salīdzinājums, ko varbūt var iečekot, vai mēs esam uz vienas nots? Kur būs tas instinkts, un kur būs tā apziņa? Piemēram, viena lieta, par ko cilvēki partnerībā, it īpaši ilgtermiņā, sāk satraukties, ir tāda, ka viens seksu grib vairāk un otrs mazāk. Līdz ar to instinkts, pirmkārt, nedarbojas sinhroni. Tas prasa sinhronizēšanos. Un tad ir jautājums: vai es vienkārši izreaģēju savu impulsu un tad vēl sadusmojos vai apvainojos uz otru, kāpēc viņam tas impulss nav tajā pašā brīdī, kad man, vai arī pieslēdzu apziņu. Un šo apziņas pieslēgšanu es saprotu kā tādu apzinātu praksi, ar kuru nodarbojoties mēs piešķiram kaut kādu virsjēgu tam, ko mēs tagad darīsim.

Daksis: Man liekas, psiholoģijā ir tāds termins “raports”, ar ko apzīmē otra cilvēka kustību apzinātu vai neapzinātu imitēšanu, tādā veidā izveidojot kontaktu un nonākot, tā sacīt, uz viena viļņa. Iemīlēšanās laikā tas ir dabisks stāvoklis.