Par prezidentu zārka formas autobusā

ASV politiskās iekārtas vēsturē ir izskanējuši visdažādākie priekšvēlēšanu solījumi, taču Zoltāns Ištvāns gandrīz noteikti ir vienīgais kandidāts, kurš saviem vēlētājiem solījis nemirstību. 2016. gadā viņš startēja prezidenta vēlēšanās no paša dibinātās Transhumānistu partijas. 2020. gada kampaņā viņš startēja vēlreiz, šoreiz gan no Republikāniskās partijas.

Transhumānisma kustības aktīvisti darbojas ļoti dažādās jomās, sākot ar mākslīgā intelekta izstrādi un krionisko sasaldēšanu, beidzot ar ķermeņa modificēšanu un kiborgu tiesībām. Taču šī plašā interešu loka centrā ir vienots princips: pārvarēt cilvēka mirstību, izmantojot visus pieejamos zinātniskos un tehnoloģiskos līdzekļus. Transhumānistu partijas dibināšana ir pirmais un, pēc Ištvāna domām, ne pēdējais mēģinājums pārstāvēt kustību politiskajā arēnā. Priekšvēlēšanu kampaņā partija ar zārka formas autobusu devās aģitācijas tūrē, kuras noslēgumā pie Kapitolija nolasīja pašu sastādīto Transhumānistu tiesību aktu. Tā 6. punkts paredz, ka transhumānistam novecošana jāuztver kā slimība, kuru nākotnē – iespējams, jau pavisam drīzā – varēs izārstēt.

Jāpiebilst, ka ne visi transhumānisti ir noskaņoti tik optimistiski. Kustības pārstāvju vidū ir arī tādi, kuri apzinās ar radikālajām tehnoloģijām saistītos riskus. Arī Ištvāns ir prognozējis, ka starp tehnoloģiskajiem, ar mākslīgo intelektu apveltītajiem pārcilvēkiem un parastajiem mirstīgajiem var izcelties kas līdzīgs pilsoņkaram un transhumānisti šajā sadursmē noteikti gūs virsroku. Taču rodas iespaids, ka viņš uz to raugās kā uz sīku traucēkli progresa ceļā. Ištvāna vietni rotā fotogrāfija, kurā viņš sniedz interviju mākslas izstādē. Attēlu rotā citāts no žurnāla Playboy: “Kad mēs visi būsim kļuvuši par mirdzošām, nemirstīgām lodēm, tas, iespējams, būs Zoltāna Ištvāna nopelns.”

S. K.

Rīgas Laiks: Ko jums nozīmē novecošana un galu galā nāve?

Zoltāns Ištvāns: Personīgi man nāve laikam ir ļaunākais, ko varu iedomāties. Un ļaunākais tas ir tāpēc, ka mēs it kā esam dzīvi, mums ir labi, mums nekā netrūkst un tad pēkšņi nekā no tā visa vairs nav. Tāpēc man personīgi nāve ir sliktākais, kas var notikt. Vairums cilvēku, protams, mirst no vecuma. Tāpēc, ja transhumānisti grib uzveikt nāvi, viņiem nāksies atrast veidu, kā to novērst vai kaut kā apturēt.

RL: Jūs sevi saucat par transhumānistu. Ko nozīmē būt transhumānistam, un kādas idejas jūs aizstāvat?

Ištvāns: Manuprāt, transhumānists ir cilvēks, kurš vēlas pārveidot savu ķermeni, lai tas kļūtu par kaut ko vairāk, par kaut ko labāku. To var paveikt ar zinātnes un tehnoloģiju palīdzību. Tāpēc man transhumānisms ir cilvēka pieredzējuma uzlabošana. Bet galvenais transhumānisma mērķis ir pārvarēt novecošanu, pārvarēt nāvi. Varbūt nākotnē es vairs tik ļoti neuztraukšos par miršanu, jo nāve būs pārvarēta. Gribēšu kļūt par lielisko mākslīgo intelektu, dievu vai jebko, par ko es varētu kļūt. Taču šobrīd mani visvairāk nodarbina, kā padarīt cilvēku nemirstīgu.

RL: Vai jūs domājat, ka bez tā, ka dzīvosim ilgāk un varbūt pat iegūsim sava veida nemirstību, šiem uzlabotajiem cilvēkiem būs arī citi ieguvumi?

Ištvāns: Uzskatu, ka nākotne ir neprognozējama, tehnoloģijas mainās tik ātri. Vai nākamajos 50 gados mēs joprojām būsim bioloģiskas būtnes? Iespējams. Taču mēs sāksim mainīt ķermeņa daļas, mums būs mākslīgās sirdis, mākslīgās nieres. Domājot vēl tālāk uz priekšu, piemēram, iztēlojoties 2100. gadu, mēs jau sāksim runāt par saplūšanu ar mākslīgo intelektu, kas padarīs mūs vairāk par kiborgiem nekā cilvēkiem. Un, protams, vēl pēc pāris gadsimtiem mainīsies arī mākslīgais intelekts. Varbūt tas kļūs par kvantu intelektu, tādu, kas aptvers visu kosmosu, un cilvēki tiešā veidā būs šim intelektam pieslēgti. Protams, tie jau vairs nebūs cilvēki. Savukārt, ja skatāmies tūkstoš gadus tālā nākotnē, mēs jau būsim atstājuši aiz muguras bioloģiju, vieniniekus un nullītes, silīciju un mākslīgo intelektu un kļuvuši par kaut ko tādu, ko šobrīd nespējam pat iztēloties, par kaut ko, iespējams, diezgan līdzīgu dievam.

RL: Jūs esat iesaistījies arī politikā. Kāda vieta transhumānismam ir politikā? Kā jūs to redzat?

Ištvāns: Uz transhumānismu es skatos līdzīgi kā uz vides aktīvistu kustību. Vides aktīvistu kustība vēl pirms 25 gadiem bija visai neliela. Neviens īsti nedomāja par planētas glābšanu. Tagad miljardiem cilvēku cenšas nosargāt planētas veselību. Ar transhumānismu ir līdzīgi, tikai mēs domājam par cilvēku pārveidošanu. Bet arī mēs varam kļūt par sociālu kustību, kurā būs iesaistīti miljardiem cilvēku visā pasaulē. Un tas arī ir transhumānisma mērķis – izplatīt šīs idejas, vairot cilvēces potenciālu. Lai to panāktu, visiem kultūras strāvojumiem jāiesaistās politikā. Es sāku rīkot kampaņas par transhumānismu ne jau tāpēc, ka cerēju uzvarēt. Tas bija tāpēc, lai transhumānisms būtu pārstāvēts politiskajā arēnā. Jo transhumānisms nav tikai zinātne un tehnoloģijas. Tas ir dzīvesveids.

RL: Vidusmēra cilvēks diez vai izprot tādus vārdus kā “transhumānisms” un idejas, ko tas popularizē. Kā šī nezināšana ir savienojama ar transhumānisma ienešanu politikā?

Ištvāns: Manuprāt, un jo īpaši tāpēc, ka esmu no ASV, liela daļa šīs nezināšanas ir saistīta ar reliģisko pārliecību. Ap 75% amerikāņu tic dzīvei pēc nāves un Dievam. Protams, viņiem ir visas tiesības tam ticēt. Taču, tā kā transhumānisti lielākoties netic Dievam vai pēcnāves dzīvei, mums ir jārada kaut kas šeit un tagad, lai ar zinātnes un tehnoloģiju palīdzību uzveiktu nāvi. Tāpēc es domāju, ka iemesls, kāpēc dažiem transhumānisms patīk, bet dažiem ne, ir ļoti saistīts ar reliģisko pārliecību.

RL: Vai tuvākajā nākotnē tas mainīsies? Vai cilvēki kļūs informētāki?

Ištvāns: Tā kā nākotnē tehnoloģijas turpinās dominēt mūsu dzīvē, pat vēl vairāk nekā pašlaik, domāju, ka cilvēki sāks pievērsties transhumānismam. Silīcija ielejā jau tagad var redzēt, ka, piemēram, Facebook maina savu nosaukumu uz Meta, jo tā ir atsauce uz metaversu. Facebook savu komerciālo nākotni saredz virtuālās realitātes pasaulē. Domāju, ka transhumānisti kādu dienu nonāks šāda veida pasaulē, augšupielādējot sevi vai kā citādi, vienkārši kļūstot par kiborgiem vai pat, piemēram, ar Īlona Maska SpaceX vai Džefa Beizosa palīdzību: viņu kompānijas būvē kosmosa kuģus, kas var doties izplatījumā. Arī tas iekļaujas transhumānisma nākotnes redzējumā. Kad šādas lietas sāks notikt un ikviens varēs doties zvaigžņu ceļojumā, mēs visi kļūsim par transcilvēkiem. Tas varētu kļūt iespējams jau pēc 20–30 gadiem. Manām divām meitām jau tagad patīk spēlēties virtuālajā realitātē, viņām patīk pie tās piederēt. Viņām tas sanāk daudz dabiskāk nekā vecākiem cilvēkiem. Tāpēc, ziniet, šis jautājums, kādā veidā cilvēki kļūs par transcilvēkiem… Dažreiz atbilde uz to ir: vienkārši jādod vieta jaunajai paaudzei.