Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Jēkabs Vītoliņš un Roberts Kroders
Richards Vāgners. Dzīve un darbi
Rīga: A. Raņķa grāmatu tirgotavas apgādībā, 1930
Pilnīgi iespējams, ka latvieši būtu uz pusi mazāki Vāgnera fani, ja ne fakts, ka trīs gadus no savām jaunības dienām viņš aizvadījis Rīgā. Arī monogrāfijā, kas veltīta vērienīgam uzdevumam aprakstīt Vāgnera dzīvi un darbu, sākas ar nodaļu “Opera pirms Vāgnera”, bet noslēdzas ar “Vāgners un pēclaiks”, ievērojama vieta atvēlēta dzīvei Rīgā, lai arī daudz, ko pastāstīt par to, nav. “Pirmais, ko sajutu, bija savādas bailes no krievu ierēdņiem, kurus instinktīvi nīdu jau no tā laika, kad bija modušās manas jaunekļa simpātijas pret poļiem,” raksta pats Vāgners par pirmajiem iespaidiem pēc nokāpšanas no kuģa Bolderājā. “Dzīve Rīgā Vāgneram drīz bija kļuvusi neizturama; operizrāžu tipiskais gars sāka tam riebties, viņu uztrauca teātra ļaužu tukšums, garīgais trulums, iedomība un iedzīvošanās kāre,” piebilst monogrāfijas autori. Starp citu, vislabāk Vāgneram Rīgā patikuši krievu salāti, sālīts Daugavas lasis un kaviārs. “Cik ir bijis iespējams noskaidrot, sakaru ar latviešiem Vāgneram Rīgā nav bijis tiklab kā nekādu.”