Patriks Svensons "Zušu evaņģēlijs. Stāsts par pasaulē noslēpumaināko zivi"

Patriks Svensons

Zušu evaņģēlijs. Stāsts par pasaulē noslēpumaināko zivi

Stokholma: Albert Bonniers Förlag, 2019

Jūs, protams, zināt, ko Aristotelis domājis par zušiem? Nu, proti, ka tiem nav dzimumu atšķirību, bet tie spontāni radušies kaut kur zemes zarnās? Un to, ka Freids savulaik uzšķērdis 400 zušu? Kāpēc? Nu, protams, lai atrastu to dzimumorgānus – ko gan vēl citu Freids varētu meklēt?

Svensona grāmata ir arī par to, bet tikai starp citu. Svensons ķēris zušus kopā ar tēvu, tāpēc tā ir grāmata par tēva un dēla attiecībām: “Es nevaru atcerēties, ka tur, pie upes, mēs būtu runājuši par ko citu kā par zušiem un kā vislabāk tos noķert. Patiesībā es nevaru atcerēties, ka mēs vispār būtu runājuši. Varbūt tāpēc, ka mēs to netikām darījuši.” Taču grāmatas centrā tomēr ir nevis cilvēki, bet zuši (Anguilla anguilla) un viņu noslēpumi – lielu daļu no tiem nav izdevies atklāt pat mūsdienu zinātnei, kura tiecas izzināt visu. Var jau pasmīkņāt par Aristoteli un Freidu, taču zušus kopojamies, izrādās, nevienam vēl nav laimējies redzēt. Runā, ka tas notiekot Sargasu jūrā, taču, kā zuši tur nokļūst, kāds ir viņu navigācijas mehānisms, arī neviens nezina.

Zināt pārāk daudz, protams, var būt bīstami. Attiecībā uz zušiem spilgta ilustrācija tam rodama Gintera Grasa romānā “Skārda bungas” (un vizuāli neaizmirstami Folkera Šlēndorfa filmā), kur galvenā varoņa Oskara māte sajūk prātā, redzot, kā zušus vissekmīgāk noķert.