Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Klods Šabrols
Miesnieks, 1970
Le Boucher, Claude Chabrol
Jebkurš Šabrola filmas sižeta apraksts atstāj skatītāju spriedzes gaidās, kas trillerim par slepkavniecisku maniaku arī pienāktos, un šis priekšstats attaisnojas, pat ja filmas sākumā par to liecina tikai palaikam atskaņoti draudīgi, disonējoši akordi. Tomēr neviens cits instruments, ko režisors un galvenais aktieru duets (Stefana Odrāna un Žans Jans) liek lietā, lai vēlamo efektu panāktu, nav tik acīmredzams. Gandrīz vai šķiet, ka filma vēlas pierādīt: spriedze iespējama arī tad, ja uzmanības centrā vienmēr paliek tie paši personāži, visai ātri kliedējas šaubas, kurš ir slepkava, citu aizdomās turamo nav un viss kopumā šķiet skaidrs. Odrānas atveidotā Elena, kādas Francijas mazpilsētas skolas direktore, kolēģes kāzās iepazīst Popolu, miesnieku un kara veterānu, kurš nesen atgriezies no dienesta Alžīrijā un Indoķīnā un atbilstoši savai specialitātei lielākoties runā vai nu par mirušiem dzīvniekiem, vai mirušiem cilvēkiem. Abu vidū izveidojas savdabīga draudzība, viņi viens otru apciemo, kopā dodas sēņot un citādi pavada laiku, vienlaikus pūlēdamies sadzīvot ar savām un viens otra traumām. Pēkšņi pilsētā tiek noslepkavotas vairākas jaunas sievietes, un visas aizdomas krīt uz Popolu, bet atrisinājums jāgaida līdz filmas beigām; tiesa, uz vairumu jautājumu, kas redzētā iespaidā varētu raisīties skatītājiem un varoņiem, skaidras atbildes neviens nepiedāvā.