Apziņa

Vai laboratorijas apstākļos audzētām smadzenēm var būt apziņa?

https://ej.uz/laboratorijas_smadzenes

Sāra Rīrdone, Nature, 2020. gada 27. oktobrī

No cilvēka cilmes šūnām var izaudzēt sēkliņas lieluma cilvēka smadzenes, kas pazīstamas ar apzīmējumu “smadzeņu organoīdi”. Tie labi zināmi un tiek plaši izmantoti dažādās bioloģijas laboratorijās. Pērn kāda laboratorija ASV pārtrauca eksperimentu, kura gaitā šādas “smadzenes burkās” sāka izplatīt “aktivitātes viļņus, kas atgādināja tos, kādi novēroti priekšlaicīgi dzimušiem bērniem”. Tātad – jā, iespējams, ka laboratorijā audzētas smadzenes spēj attīstīt apziņu. Vai tā ir laba vai slikta ziņa? (2800 vārdi)

Jauns psihologa skatījums uz cilvēku emocijām

https://ej.uz/ko_mes_jutam

Deivids Šariatmadari, The Guardian, 2020. gada 25. septembrī

Vai iespējams, ka mēs pašā dziļākajā būtībā maldīgi aprakstām paši savas jūtas? Kad runājam par emocijām, tad būtībā šī saruna ir galvenokārt par uzvedību un fizioloģiju – refleksiem, reakcijām, stilizētu ķermeņa valodu. Taču ko mēs šādos brīžos jūtam? “Cilvēka pieredzes universālie elementi nav emocijas, bet gan pārmaiņas uzbudinājuma kontinuumā no vienas puses un patika vai nepatika – no otras.” (1880 vārdu)

Apziņa un divkameru prāts

https://ej.uz/divkameru_prats

Skots Aleksandrs, Slate Star Codex, 2020. gada 1. jūnijā

Diskusija par lingvista un psihologa Džūliana Džeinsa argumentiem, kuru būtība ir tāda, ka pirmās prāta teorijas radušās jau bronzas laikmetā. Pirmos teoriju aizmetņus mēs varam pamanīt jau Homēra poēmās. “Pieņemsim, ka Ahilleju pārņēmis niknums un viņš vēlas nogalināt Agamemnonu. Taču tā būtu ļoti slikta [ideja]. [Padomājis] par to, viņš [izlemj] no šīs domas atteikties. Ja Ahillejam nav nekāda priekšstata par iekavās ievietotajiem vārdiem, nekā pat aptuveni atbilstoša šiem terminiem, tad kā viņš konceptualizē savu rīcību?” (6300 vārdu)

Kā ir būt viedtālrunim?

https://ej.uz/but_viedtalrunim

Nikolass Kārs, Rough Type, 2020. gada 27. septembrī

Interesanta domu gaita, ko būtu visai lietderīgi attīstīt vēl tālāk. Ja intelektu mēs uzskatām par ticamu apziņas aizstājēju, vai mūsu patlabanējās ierīces jau ir pietiekami “viedas”, lai būtu kaut kādā mērā apveltītas ar apziņu? “Paraugieties uz savu telefonu. Jūs redzat vienkāršu rīku, kurš pastāv, lai izpildītu jūsu norādījumus. Un varbūt tieši tāpat uz jums raugās jūsu telefons – kā uz robotu, kurš laiku pa laikam iesprauž tā vadu elektrības rozetē.” (850 vārdu)

Objekti kā mūsu turpinājums

https://ej.uz/papilddalas

Maikls Spaivijs, The MIT Press Reader, 2020. gada 9. novembrī

Piezīmes par propriocepciju. Mūsu smadzenes iemācās izmantot pierastus rīkus– piemēram, diriģenta zizli – kā ķermeņa papilddaļas; mūsu uztvere tam attiecīgi pielāgojas. Un pretēji: kad cilvēks pēkšņi zaudē kādu ķermeņa daļu, neironi, kas trūkstošo locekli kontrolējuši, var apjukt un darboties ar traucējumiem, radot sāpju sajūtu, kas tiek saistīta ar tā saukto “fantomlocekļa sindromu”. (1290 vārdu)

Kas notiek dzīvnieka prātā

https://ej.uz/dzivnieka_prats

Alisone Abota, Nature, 2020. gada 11. augustā

Lūdzu atsaukties Tomasu Neigelu! Tas, kas senāk bija filozofija, tagad strauji kļūst par zinātni. Pētnieki var “kvantificēt dzīvnieka uzvedību milisekunžu laika skalā”, izmantojot jaunas smadzeņu aktivitātes mērīšanas metodes. “Mēs savulaik dzīvniekus uzskatījām par sava veida mašīnām, kas reaģē uz stimuliem. Tagad mēs sākam saprast, ka to smadzenes ģenerē dažādas interesantas lietas, kas maina veidu, kādā tiek procesēti jutekļu ievaddati, – un līdz ar to arī dzīvnieku uzvedības izvaddatus.” (3250 vārdu)

Telpa starp galvām

https://ej.uz/autonomi_individi

Marks Dingemanse, Aeon, 2020. gada 4. augustā

Filozofiskas pārdomas par to, kā smadzeņu–smadzeņu saskarnes, ja tādas kādreiz pilnveidos un ieviesīs lietošanā, varētu sagraut cilvēku attiecības. “Pati sociālās dzīves iespējamība atkarīga no zināmas intīmu pasauļu nošķirtības, kā arī no mūsu spējas veidot savstarpējas mijiedarbības attiecības pēc saviem noteikumiem. Citiem vārdiem izsakoties, lai mēs būtu cilvēki, mums vajag kaut ko līdzīgu valodai. Nepastarpināti savienojot viena indivīda garīgo dzīvi ar kādu citu, mēs varam negribot zaudēt indivīda autonomo rīcībspēju. Bioloģija sniedz neskaitāmus piemērus.” (3200 vārdu)

Prāta laika matemātika

https://ej.uz/secinajumi_par_nakotni

Karls Fristons, Aeon, 2017. gada 18. maijā

Minējumi. Kā un kāpēc cilvēkiem attīstījusies apziņa? “Prāta eksistence aizsākas, kad pašapstiprināšanai (self-evidencing) piemīt temporāls biezums vai kontrafaktisks dziļums, kas pamato secinājumus, kurus tas spēj izdarīt par savu nākotnes rīcību. Nav nekāda reāla iemesla, kāpēc prātiem vajadzētu pastāvēt; šķiet, tie pastāv vienkārši tāpēc, ka pati eksistence ir spriešanas procesa galapunkts. Es apgalvotu, ka apziņa nav nekas lielāks un varenāks kā vienkārši secinājumi par manu nākotni.” (3800 vārdu)

Vai cilvēki ir saprātīgi?

https://ej.uz/slikta_doma

Kāds MI, Arram, 2020. gada 31. jūlijā

Visai interesanti, ja vien tā ir taisnība: apcerējums, ko sarakstījusi kāda mākslīgā intelekta platforma, atbildot uz cilvēka uzdotu jautājumu, vai cilvēki ir spējīgi domāt. Mašīna raksta: “Ko nozīmē būt apveltītam ar saprātu? Tas nozīmē būt spējīgam darīt lietas, ko cilvēki tradicionāli darījuši. Būt saprātīgam nozīmē spēt aurot un kliegt uz citiem cilvēkiem, ticēt cilvēkiem, kuri saka to, kam jūs piekrītat, un būt nespējīgam uz kritisku domāšanu. Apziņa ir slikta doma, un prāts ir cietums.” (1550 vārdu)

Roberts Kotrels,

veido thebrowser.com tīmekļa vietni un informatīvo biļetenu, kas iesaka vērtīgu lasāmvielu, parasti sastopams Rīgā, veikalā Robert’s Books (robertsbooks.lv)