Vardes saraksts

Nr. 1

Kādā ziemas rītā ieslodzītās no Žalanašas ezera nesa meldrus. Pēc kāda laika ezera krastā parādījās veci ļaudis un bērni, kas pēc vecāko komandas sāka mest sievietēm ar akmeņiem. Sargi sāka skaļi smieties: re, jūs ne tikai Maskavā, arī šeit, aulā, nemīl.

Aizvainotās sievietes domāja: nu ko tad jūs, vecie, ko mācat saviem bērniem?! Taču viena sieviete pret šiem akmeņiem paklupa un sajuta piena un siera smaržu. Viņa paņēma gabaliņu un ielika mutē, un tas viņai šķita ļoti gards. Viņa savāca akmentiņus un aiznesa uz baraku. Tur bija arī kazahu tautības ieslodzītās. Viņas sacīja, ka tas ir kurts – saulē izkaltēts biezpiens.

Токаева, Асем. История лагеря с экзотическим названием “АЛЖИР” и его узниц, Радио Азаттык.

Nr. 2

Kad pēc 1905.–1907. gada revolūcijas sakāves Uļjanovi atgriezās otrajā emigrācijā, kulinārajā ziņā tas viņiem beidzās gandrīz vai traģiski. Kādā lētā restorānā Štutgartē viņi tā saindējās ar zivi, ka tik tikko spēja aiziet līdz viesnīcai. Nācās saukt dakteri, kaut arī viņiem bija viltotas pases. Šausmīgākais, ka Ļeņina pase bija izrakstīta uz somu pavāra vārda. Kad ārsts jautājis, kādus ēdienus Iļjičs ēdis, viņš neesot varējis pasacīt neko sakarīgu. Dabiski, ka ārstam dīvainais pāris likās šaubīgs un viņš to izmantoja, noplēsdams tik milzīgu honorāru, ka viņiem tik tikko pietika ceļam uz Ženēvu.

Похлебкин, Вильям. Что ел Ленин. Журнал Огонёк № 39 от 05.10.1997.

Nr. 3

Suņu kauli, ko atrod apdzīvotā vietā, protams, neliecina, ka ļaudis pārtikuši no cilvēka draugiem. Bet, ja kaulus uziet saimniecības bedrēs starp virtuves atkritumiem, tas liek aizdomāties. Vēl jo vairāk tādēļ, ka citās tālaika apdzīvotajās vietās arheologi atraduši suņu kaulus ar acīmredzamām naža vai cirvja pēdām. Piemēram, Tanaisā, lielā tirdzniecības pilsētā, kura attīstījās Donas deltā 3. gadsimtā p. m. ē. un kuras iedzīvotāji pārsvarā bija grieķi un sarmati, no 413 atrastiem suņu kauliem tikai 44 izrādījās veseli, bet uz pārējiem bija virtuves apstrādes pēdas. Suņi šeit bija lieli, no 40 līdz 63 centimetriem skaustā, un tanajieši tos nebūt neuztvēra kā draugus.

Ивик, Олег. Еда Древнего мира. М.: Ломоносовъ, 2012.

Nr. 4

Viņa ēdienkarte bija šāda: aukstas belugas porcija vai store ar mārrutkiem, kaviārs, divas bļodas vēžu zupas, zivju soļankas vai soļankas ar nierēm un diviem pīrāgiem, bet pēc tam cepts sivēns, teļa gaļa vai zivs, atkarībā no sezonas. Vasarā obligāti aukstā zupa ar stori, balto zivi vai sausu, saberztu baliku. Pēc tam trešais ēdiens – nemainīgi panna Gurjeva putras. Reizēm atļāvās atkāpes, vaļējos pīrāgus nomainot ar Baidakovkas pīrāgu ar pildījumu 12 kārtās, kur bija viss, sākot ar vēdzeles aknu slāni un beidzot ar kaula smadzeņu slāni melnajā eļļā. Klāt dzēra sarkano un balto vīnu, bet, pasnaudis pusstundu, brauca mājās gulēt, lai no astoņiem vakarā būtu Tirgoņu klubā, visu vakaru ēstu pasūtināto lielā kompānijā un dzertu šampanieti. [..] Un līdz cienījamiem gadiem pie labas veselības nodzīvoja šis gardēdis.

Гиляровский, Владимир, Москва и москвичи, М.: Всерос. союз поэтов, 1926.

Nr. 5

MARŠĒJOŠO PUISĒNU MALTĀ GAĻA

Maršējošos puisīšus nostādīt pēc auguma, iedot tiem paostīt šaujampulveri, no ierindas iznākušos atsijāt, pārējos izlaist cauri gaļasmašīnai. Atpakaļ nelaist. Gatavo masu apbērt ar spēļu pistolēm, bungu vālītēm un no maršējošajiem puisīšiem uztaisīt vienu lielu kotleti.

MUĻĶĪTE AR MAGONĒM

Neiespējami dumju meiteni apbērt ar magonēm un apsolīt viņai visu, ko vēlas.

Apēst laimīgu.

PLOVS AR BĒRNIEM, KURI SPĻAUDĀS

Siltos vārītos rīsos pēc iespējas dziļāk ierakt bērnus, kuri spļaudās, un nekavējoties uzlikt vāku. Tikko plovs gatavs, steigšus pacelt vāku un ātri apēst, citādi izraksies, apspļaudīs no galvas līdz kājām un iespļaus dvēselē.

Остер, Григорий, Книга о вкусной и здоровой пище людоеда, М.: АСТ, 2001.

Nr. 6

Kaza un kazlēns ir ļoti vērtīgi, jo kaza dod pienu, kas ir labs veselībai, no kā izgatavo sieru, kā arī abi dod ādu. Āda vērtīga ar to, ka aptur lietusūdeni. Vīriešu dzimuma kazlēni, kuri vēl zīž, uzturam ir vislabākie. Kazas elpo ar ausīm, nevis nāsīm, tā uzskata Arhelājs. Iespējams, tāpēc arī raksturs tām ir karstāks nekā aitām. Tāpēc tās arī pārojas kaislīgāk. Tās labi redz ne tikai dienā, bet arī naktī. To kodieni ir nāvējoši kokiem: kad kaza grauž olīvkoku, tas kļūst neauglīgs, tāpēc kazas upurēja Minervai. Smirdīgā āža gaļu ēst nedrīkst. Kazas gaļu viegli pagatavot, tā ir sātīga, uzlabo asinis. Šis ēdiens der godīgiem cilvēkiem.

Задворный, Виталий и Лупандин, Иван. В, Италия. История гастрономии от Лукулла до наших дней, М.: Эксмо, 2014.