Modernā cilvēka komēdija

"Par interneta mistērijām un izaicinājumiem, ko tie raisa, šonedēļ tiks debatēts forumā, uz kuru Vatikānā pulcēsies Eiropas katoļu bīskapi un mediju jomas eksperti, pirmdien pavēstīja Svētā Krēsla runasvīrs Federiko Lombardi."

Kaut gan labi apzinājos, ka ir pēdējais brīdis pabeigt vairākus iesāktus darbus, pēc atgriešanās no veikala ielūkojos elektroniskā pasta kastītē un ar nepatiktu konstatēju, ka nav pienākušas atbildes uz vairākām jau pirms laba laika izsūtītām vēstulēm. Tas pamatīgi sabojāja omu, un par darbu pabeigšanu vairs nevarēja būt ne runas - tad jau labāk ar ļaunu prieku nolēmu palasīt, ko vēsta interneta ziņu portāli. Izlasīju, ka Vatikānā notikšot konference “Kristīgā vēstījuma tulkošana mūsdienu interaktīvajā kultūrā?”, kurā “pārstāvji no sociālā tīkla Facebook, meklēšanas servera Google, videoklipu krātuves YouTube un interneta enciklopēdijas Wikipedia skaidros, kā cilvēki - it īpaši jauni cilvēki - lieto šīs vietnes”. Pēc tam izlasīju, ka Latvijā darbojoties grēku izsūdzēšanas lappuse Greksudze.lv. Pie abiem rakstiem ar dažādiem segvārdiem ierakstīju vairākus pretrunīgus komentārus - es paudu pret reliģiju un īpaši katoļu baznīcu vērstus naidīgus uzskatus, bet turpat līdzās dedzīgi uzstājos pret neticīgajiem un piesaucu “kristīgas vērtības”. Gan vieni, gan otri komentāri drīz vien izpelnījās citu komentētāju ievērību, sākās pamatīgs kašķis, brīdi vēl mēģināju tajā piedalīties, izgāžot niknumu pret visiem, taču tad sanīku un ieslīgu tādā kā ērcīgā nespēkā, kas allaž ir dusmu cena.

Lai nomierinātos, palūkojos portālā Draugiem.lv un ar lepnumu secināju, ka man, atšķirībā no dažiem bijušajiem skolasbiedriem, ir vairāki simti draugu.

Nu ne jau tādā nozīmē, kā draugi pa īstam, bet tajā Draugiem.lv nozīmē.

Pie šīs domas mans lepnums pārauga nīgrumā un ar prieku ļāvos nākamajam nāves grēkam - skaudībai. Prātā pārcilāju visus paziņas, kuriem, kā šķiet, ir pat pa vairākiem īstiem draugiem, un visiem šiem paziņām (un viņu draugiem) piemeklēju kādu trūkumu, kas tad arī varētu būt iemesls tam, ka man šādus draugus nemaz nevajag.

Tā arī diena nemanot pagāja, visbeidzot posos pie miera. Kā jau tas bieži mēdz gadīties, brīdī, kad jau taisījos laisties miegā, vēlreiz atcerējos visus nepadarītos un gan sev, gan citiem apsolītos darbus. Protams, es mēģināju sev iestāstīt, ka neesmu tos paveicis aizņemtības un dažādu citu svarīgu iemeslu dēļ, cenšoties izlikties, ka grozīšanās pa gultu un nespēja aizmigt nav likumsakarīgs sods par slinkuma grēku.

Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats būs kļūdījies, norādīdams, ka “zvērīgums” savstarpējo attiecību risināšanā izskaidrojams ar to, ka “cilvēki savā izvirtībā ir aizgājuši līdz ellei”. Elle ar tās mūžīgajām mokām visticamāk ir nevis cēlonis, bet gan sekas jeb maksa par zvērībām, kārībām un visiem pārējiem grēkiem. Grēki jau laika gaitā neko daudz nemainās, mainās tikai elles interjers. Alkohola izgudrošanas brīdī elle būs iemantojusi paģiru krāsu. Līdz ar algota darba dzimšanu ellē sākās algas dienas gaidīšana. Padomju laikā elle droši vien varēja izskatīties pēc nebeidzamas rindas pie veikala, kurā “izmestas” deficīta preces. Pasažieru starptautisko aviopārvadājumu rašanās iespaidā ellē noteikti parādījās telpa, kas līdzinās uzgaidāmajai zālei lidostas tranzīta sektorā. Par kādu no nāves grēkiem - es gan nezinu, par kuru tieši, - noteikti nonāk vietā, kur pa televizoru rāda vienīgi seriālus un B kategorijas filmas. Tāpat noteikti ellē ir vieta, kur skan vienīgi šlāgeri, pie sienām ir laikmetīgā māksla, bet vienīgā izprieca ir internetā bez maksas pieejamas datorspēles. Kopš datoru parādīšanās viens no elles lokiem droši vien izskatās pēc datora ekrāna, kurā šķietami uz priekšu virzās datorprogrammas uzstādīšanas progresu ilustrējošais krāsainais stabiņš. Par saviem politiskajiem un ekonomiskajiem grēkiem latvieši ir iemesti vadonim veltītu tukšu salmu kulšanas ellē. Bet visi darbaholiķi ir nolemti mūžīgām mocībām, meklējot dažādus aktīvās un visādas citādākas “atpūtas” veidus. Ziņā par Vatikānā gaidāmajiem datorlietošanas kursiem bija teikts: “Internetā eksistē cita, paralēlā kultūra. Baznīcai tā ir tikpat kā nezināma, bet ne jau informācijas fanātiķiem. Tā ir hakeru pasaule.” Es jau nu ar šīs pasaules mistēriju iepazīšanu uzmanītos. Ienirstot vilinošajā, zibenīgi ātrajā un nenormāli aizraujošajā paralēlajā kultūrā, sāks arī dzīvē iet kā pa mazo ellīti - pietiks ar tādiem šķietami nenozīmīgiem sīkumiem kā uz brīdi pazudis bezvadu tīkla pieslēgums, pārslodzes dēļ uzkāries Twitter.com vai sabojājies datora cietais disks.