Spokainā radiostacija, kura it kā nevienam nepieder

Krievijas purvos netālu no Sanktpēterburgas stāv kantaini metāla vārti. Aiz to norūsējušajiem stieņiem rēgojas vairāki radiotorņi, pamestas ēkas un elektrolīnijas, ko iejož mūra siena. Ar šo draudīgo vietu saistās kāds noslēpums, kura aizsākumi meklējami Aukstā kara apogeja laikā.

Uzskata, ka no šīs vietas raida radiostacija MDZhB, kas šķietami nevienam nepieder. Pēdējos 35 gadus šī radiostacija katru dienu 24 stundas no vietas pārraida trulu, monotonu skaņu. Ik pēc pāris sekundēm tai pievienojas otra skaņa, kas izklausās kā spokaina kuģa miglas taure. Tad atsākas garā dūkoņa.

Vienu vai divas reizes nedēļā sieviete vai vīrietis pasaka dažus vārdus krievu valodā, piemēram, “laiva” vai “zemkopis”. Un tas arī viss. Šo staciju var klausīties ikviens jebkurā pasaules malā, vienkārši noregulējot radio uz frekvenci 4625 kHz.

Šī radiostacija ir tik noslēpumaina, it kā būtu radīta tieši sazvērestības teoriju entuziastiem. Mūsdienās stacijai ir desmitiem tūkstošu sekotāju, kas to mīļi dēvē par “Dūcēju”. Ir vēl divas līdzīgas noslēpumainas stacijas – “Pips” un “Čīkstošaisritenis”. Šo raidstaciju fani atzīst, ka viņiem nav ne jausmas, ko viņi klausās.

Patiesībā to nezina neviens.

– Signālā nav absolūti nekādas informācijas, – saka Deivids Staplzs, Londonas Pilsētas universitātes signālu izlūkošanas eksperts.

Uzskata, ka frekvence pieder Krievijas militārajām struktūrām, lai gan tās nekad to nav atzinušas. Stacija sāka raidīt Aukstā kara beigās, kad komunistiskā iekārta sāka brukt. Pašlaik tā raida no divām vietām – Sanktpēterburgas un Maskavas piepilsētas. Dīvainā kārtā pēc Padomju Savienības sabrukuma šī raidstacija netika likvidēta, bet, tieši otrādi, tās aktivitāte strauji pieauga.

Ir daudz teoriju par to, kādam nolūkam “Dūcējs” varētu kalpot – sākot no saziņas ar zemūdenēm līdz komunikācijai ar citplanētiešiem. Ir versija, ka šis signāls darbojas kā “miroņa roka”: ja Krievija saņemtu kodoltriecienu, dūkoņa apklustu un automātiski aktivizētu prettriecienu. Bez jebkādiem jautājumiem, vienkārši pilnīga kodoliznīcība abās pusēs.

Iespējams, ka tas nav nemaz tik nejēdzīgi kā izklausās. Šāda sistēma tika izveidota jau padomju laikā: datorsistēma skenēja radioviļņus, meklējot dzīvības vai radioaktīvo nokrišņu pazīmes. Satraucošākais ir tas, ka daudzi eksperti uzskata: šī sistēma joprojām varētu būt aktīva. Kā šī gada sākumā norādīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kodolkarā starp Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm “neizdzīvotu neviens”. Vai “Dūcējs” varētu to novērst?

Izrādās, ka zināmas norādes ir pašā signālā. Tāpat kā visas starptautiskās radiostacijas, arī “Dūcējs” raida samērā zemā frekvencē, proti, īsviļņu frekvencē. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar vietējo radiostaciju, mobilo tālruņu vai televīzijas signāliem katru sekundi caur vienu punktu iziet mazāk viļņu. Tas nozīmē arī, ka viļņi var aizkļūt daudz tālāk.