Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Es nebaidos no tā, ka cilvēki varētu pārstāt lasīt vai, vēl jo vairāk, rakstīt. Vienā pašā Amerikā astoņi miljoni blogeru histēriski klabina zīmes uz savas nesarežģītās dzīves lappušu malām. (Viņi man atgādina “DVSK republikā”[1. Oriģinālā – “Республика ШКИД”, krievu rakstnieku Grigorija Beliha un […]
Lasīt tālāk
1. decembris Saņēmos aiziet pie Izoldes uz slimnīcu. Dīvaini saukt par vecmāmiņu šo vēso, atturīgo, varētu teikt, antikvāro kundzi ar ērgļa skatienu. Viņai drīzāk piemīt gadu gaitā teju nemainīga daile, kas atsauc atmiņā nostāstus par nemirstīgajiem, nevis tā siltā aura, kas ierasti aptver vārdu “vecmāmiņa”. Tāda vecmāmiņa […]
Lasīt tālāk
No Nevadas tuksnesī paslēptās būdas tumsas viņš vēroja, kā kaut kur Afganistānā pa zemesceļu lēni soļo trīs vīrieši. Būdas temperatūra tika uzturēta nemainīgi vēsa (precīzi 20 °C), un vienīgais gaismas avots tās iekšienē bija monitori. Gaisā jautās rēgaina sastāvējušos sviedru un cigarešu dūmu smaka. Pults monitori […]
Lasīt tālāk16. marta priekšpusdienā Rīgā spīd koša pavasara saule, interneta portālos vēl pavisam svaigs kūp tautas sašutums par paslepus nožogoto Brīvības pieminekli un varasvīru gļēvumu, bet Izraēlas vēstniecības darbinieki un viņu ģimenes locekļi dodas vēlēt Knesetu, savu parlamentu. Es sēžu 1. trolejbusā, nervozi skatos pulkstenī un […]
Lasīt tālāk
1958. gada 28. jūnijā Dārgais Rouland, [..] Pulenks un Šostakovičs nu ir te bijuši un aizbraukuši. Debestiņ, tā nu gan bija ņemšanās. Vispirms liela jezga sakarā ar Britu padomi, kas par godu Š. pirmdienas vakarā bija smalki izplānojusi muzikālas viesības (bija paredzēts, ka mēs viņu izklaidēsim otrdien, bet trešdien būs tā goda […]
Lasīt tālāk
(Foto: Imageforum/LETA) Ir grūti izskaidrot, kā futbolam izdevies kļūt par populārāko sporta veidu gandrīz visur pasaulē. 22 futbolisti 90 minūšu laikā pamanās tikai divas trīs reizes trāpīt bumbu 17, 86 kvadrātmetrus lielā rāmī, bet 10 basketbolisti lielāku bumbu divreiz īsākā spēlē un daudz mazākā grozā iemet 100 reizes. Arī […]
Lasīt tālāk“39 gadu vecumā pēkšņi mirusi bijusī Playboy modele Anna Nikola Smita, kas visplašāk pazīstama ar ilgo tiesāšanos ar amerikāņu miljardieri Pīrsu Māršalu par viņa tēva Hovarda Māršala atstāto mantojumu.” LETA–REUTERS, 2007. gada 9. februārī Aspazija gavilētu, lasot komentārus par laulību, naudu un seksu, kas amerikāņu presē […]
Lasīt tālāk
"Režisoriem būtu godīgi jāpasaka - es nezinu, kas tur gala beigās būs." Laila Pakalniņa Pavisam nesen, atgriežoties no brīvdienām Portugālē, mūsu lidmašīna virs Vācijas iekļuva orkānā Kirils, kas visiem pasažieriem lika piedzīvot, iespējams, vislielākās bailes mūžā un domas, kādas piemeklē vienīgi tādos brīžos. Pasažieru […]
Lasīt tālāk
Šeit publicēts Ievas Lešinskas raksts "Dendijs un dāma no Dubūkas” par žurnāla New Yorker vēsturi. Aiz tā ietvariem palika stāsts par pašu New Yorker galveno redaktoru Deividu Remniku. Kad astoņdesmito gadu sākumā Kolorādo mācīju krievu valodu, nevarēju vien nobrīnīties par ļaudīm, kuriem bija sagribējies to apgūt. Manu […]
Lasīt tālāk
Rīgas Laiks: Naumaņa recenzijā par tavu filmu “Monotonija” izlasīju, ka tai esot ļoti stingrs psihofiziskais plāns. Es nemaz nezināju, ka tāds “psihofiziskais plāns” ir - vai tu nevari pateikt, kas tas ir? Juris Poškus: Tu negribi Naumanim to uzprasīt? RL: Bet tomēr - cik izplānota var būt tāda filma kā tavējā? Poškus: Ja katra […]
Lasīt tālāk
Ne jau visiem Francijas valdniekiem beigas sanāk tik neizdevušās - ar galvas nociršanu un tamlīdzīgi, bet kaut kas tajā fin de règne sindromā ir raksturīgs tieši Francijai. Arī jēdziens “fin de règne”, kas burtiski nozīmē “valdīšanas beigas”, īsti skan tikai franču valodā, kur tiešajai vārda nozīmei klāt nāk arī garā […]
Lasīt tālākNaktī sapņoju par to, ka strādāju kaut kādā dīvainā fabrikā, uz kuru citplanētieši no bāzes stacijas nogādā visādu dzīvu radību olas. Es rosījos pie konveijera. Olas, no kurām vēlāk rodas galvenās ielasmeitas, bija iezīmētas ar zaļu vai violetu krāsu. Darbs bija garlaicīgs, olas nemitīgi ripinājās no malas pret malu, un visu […]
Lasīt tālāk