Bērnu taisīšana lietainā rītā

Pietiek pelēkā rītā paskatīties lejup uz ielu, lai ieraudzītu tur mazus, sakumpušus cilvēciņus, ieraudzītu, kā viņi lec pāri peļķēm un cenšas izvairīties no braucošo mašīnu šļakatām, brīžiem pat liekas, ka viņus tūlīt tūlīt nobrauks, tik ļoti bīstami tas izskatās no augšas, bet tu sēdi kafejnīcā pie loga, tādā […]

Labāk es nebūtu dzimis

Bērnībā dzirdētajam piemīt dīvaina inerce, turklāt populārzinātniskā literatūra veicina priekšstatu, ka zināma izpratne par to, kā uzbūvēta pasaule, ir jebkuram, kas bez svešvārdu vārdnīcas pazīst  pulsārus, kvazārus, melnos caurumus vai neironu plūsmas smadzenēs. Nav brīnums, ja kāds tic, ka prātu var saprast, pētot smadzenes, […]

Valodas nāpšļi un babuļi

Skrējiens sievietei

Divas kumelīšu tējas, lūdzu

Tā TAS ir

Tūlīt miršu!

“Forum cinemas” lādē pazaudētās dvēseles Brīžos, kad saņemos aiziet līdz kinoteātrim, lai vismaz disciplīnas pēc izbaudītu atrašanos kinozālē – ar visu tās tumsu, mirgojošo ekrānu, cilvēkiem, kas ir kaut kur blakus –, man ļoti patīk citu filmu reklāmas, kuras rāda pirms seansa. Tā ir kā nemierīga iespēja vēl mazliet būt […]

Dzīve no domas līdz domai

Es nemīlu hokeju un hokejs nemīl mani

Nu ko, vampīriņ?

“Paskat tikai, kā Friske mauc ar autiņu,” kāda balss aizmugurē skaļi sacīja kaut kur ap filmas Dienas sardze pirmo trešdaļu. “Es tajā viesnīcā esmu pārgulējusi,” piebilda otra balss. “Ak tad tā,” ar manāmu greizsirdības pieskaņu sēca pirmā balss. Saldais pārītis sakašķējās un devās projām; ekrānā tobrīd rādīja, […]

Putekļu murdā

Arktikas piemiņai

No visiem gadalaikiem es dodu priekšroku aukstajam, no visām debespusēm – ziemeļiem, no visiem nokrišņiem – sniegam, jo tas ļauj atklāties dzīvībai, atsedzot tās pēdas. Reiz es sataisījos iet kalnos kopā ar profesionālu pēddzini. Darbs FIB viņam bija naudas pelnīšanai, bet dzīvnieku pēdu izsekošana – dvēselei. Kamēr mēs ar […]