Viltus ziņu mērķis

Apgalvojumiem par Zviedrijas veiksmes stāstu arvien nav pamata – mirstība nemazinās, ekonomika neaug.

re:baltica, 2020. gada 29. decembrī

Pie personām, kas pieslējušās viltus vai nepārbaudītām ziņām, eksperts kā piemēru minēja Saeimas deputātu Aldi Gobzemu, komentētāju, kas sevi dēvē par “žurnālistu”, Sandri Toču, uzņēmuma Primekss izpilddirektoru Jāni Ošleju un Latvijas Ārstu biedrības Valdes locekli Pēteri Apini.

apollo.lv, 4. janvārī

Fakts ir spēcīgs vārds: skaidrs, ja kaut kas ir faktos balstīts, tad tas ir drošticams, un otrādi, tāpēc “faktu pārbaude” un uz faktiem balstītu viltus ziņu izmantošana sava stāsta ticamības radīšanai ir daudzu senlaiku un mūsdienu politisko kampaņu svarīga sastāvdaļa. 

Digitālās aģentūras Topham Guerin vadībā Apvienotās Karalistes Konservatīvās partijas tvitera konts 2019. gada vēlēšanu kampaņas laikā tika pārzīmolots par @factcheckUK, tas izcēla sev izdevīgus faktus un kā viltus ziņas parādīja konkurējošo partiju vēstīto. Vienlaikus Lielbritānijas faktu pārbaudītāji Full Fact ziņoja, ka 90% Konservatīvās partijas vēlēšanu kampaņas laika Facebook reklāmu saturēja nepatiesus apgalvojumus. 

Daudzviet sabiedrībā, bet īpaši saistībā ar koronavīrusu, viltus informācijas gūzma kļuvusi tik liela un spēcīga, ka kļūst ļoti grūti sarunāties. Informācijas kareivjiem, kas rada par un pret saturu, nav iespēju niansēm, ir tikai divas nometnes – mūsējie un sliktie. Lūk, šajā informācijas virpulī esmu iekļuvis arī es, publiskojot Zviedrijas Covid stratēģiju atbalstošu tvītu. 

Manis vadītais uzņēmums Zviedrijā ik dienas nodarbina simtiem strādnieku, par kuriem esmu atbildīgs, tāpēc sekot zviedru Covid politikai ir mans darba pienākums. Arī pēdējā gada laikā esmu vairākkārt apmeklējis Zviedriju komandējumos. Manuprāt, Zviedrijas stratēģija ir interesanta un niansēta, tai ir savas sekmes un no tās var mācīties, tomēr informācijas karā mūspusē tā tiek pasniegta kā nežēlīga un cietsirdīga vecmāmiņu slepkavošana un līdz ar to noraidāma, tajā pat neiedziļinoties. 

Rakstot tvītu par Zviedriju, gadījās, ka abi datu avoti, kurus es precīzi citēju rakstīšanas brīdī, pēc mana tvīta publicēšanas tika koriģēti. Statistiķis Jānis Hermanis jau pēc mana tvīta publicēšanas samazināja Zviedrijas IKP rādītāju, bet Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra vēlāk precizēja datus par intensīvās terapijas palātās ievietotajiem un mirušajiem zviedriem, tos paaugstinot. Re:check šīs izmaiņas avotos pamanīja pirms manis un, salīdzinājuši vēlāk labotos datus ar sākotnējiem un nu jau nepareizajiem, nosauca manu tvītu par meliem un viltus ziņu, neņemot vērā, ka tvīta rakstīšanas brīdī dati bija pareizi, tāpat arī neuzklausot manas iebildes, ka Zviedrijas ekonomikai klājas krietni labāk nekā vidēji Eiropā, tātad, lai arī ar kļūdu skaitlī, mans tvīts pēc būtības bija pareizs. Tikmēr re:check publicēja garu rakstu, papildinot savu “viltus fakta” pieķērumu ar izvērstu un vienpusīgi atlasītu ārvalstu laikrakstu negatīvo ziņu apskatu par Zviedriju. 

Papildinot re:check uzbrukumu, masu medijos tika izplatīts anonīma autora raksts ar tajā ietvertu kāda lektora Kapustāna viedokli, ka esmu informatīvā kara pret Latviju dalībnieks. 

Varu tikai citēt Oksfordas Universitātes Interneta institūta pētījumu par datorpropagandu, kurš uzsver, ka visbiežāk sastopamās viltus ziņu taktikas ir viltus faktu piesaukšana, nomelnojoši uzbrukumi troļļojot vai aizvainojot, lai mazinātu dalību sabiedriskajā sarunā, un centieni palielināt sabiedrības polarizāciju.  

Man personiski ļoti pārsteidzoši bija, ka Zviedrijas Covid politikas apspriešanu (Zviedrijas! – nevis Ķīnas vai Krievijas!) var nosaukt par informācijas karu pret Latviju.

Zviedrijas valsts galvenais epidemiologs ir 64 gadus vecais, pieredzējušais Andešs Tegnels, kurš izglītību guvis gan Zviedrijā, gan slavenajā Londonas Higiēnas un tropu medicīnas augstskolā un savā plašajā karjerā ir vadījis Pasaules Veselības organizācijas cīņu ar vīrusiem Laosā un Zairā, pārraudzījis vakcināciju pret H1N1 gripu Zviedrijā, kā arī bijis Eiropas Savienības eksperts cīņā ar infekcijas slimībām. Tegnels īpaši uzsver, ka viņa uzskatus ir mainījusi ilgā cīņa ar vīrusiem Laosā, liekot skatīties uz sabiedrības veselību kopumā. “Es iemācījos, cik svarīgi ir plaši domāt par sabiedrības veselību. Domāju, ka tieši tas ir mūsu stratēģijas un mūsu aģentūras darba pamatā. Mēs nevis tikai strādājam ar infekcijas slimībām, mēs strādājam ar sabiedrības veselību kopumā.” Andešs Tegnels skolas uzlūko ne tikai kā vīrusu izplatības punktus, bet kā vissvarīgāko posmu jauna cilvēka kopējā veselībā. “Ja būsi veiksmīgs skolā, dzīve būs laba. Ja skolā neveiksies, dzīve būs daudz sliktāka. Tu dzīvosi īsāku mūžu. Tu būsi nabagāks. Tas, protams, ir prātā, kad domājam par skolu slēgšanu,” viņš saka. Tegnels uzsver, ka Covid-19 izraisošais vīruss nav izskaužams, tātad būs kopā ar mums vēl ilgi. Tāpēc der tikai tie līdzekļi, kas uzturami ilgtermiņā.

Zviedrijas Covid ierobežojumi kopumā ir aptuveni līdzīgi Latvijas pavasara–vasaras ierobežojumiem un higiēnas noteikumiem. Tomēr ir arī ļoti būtiska atšķirība. Zviedrijas plāna vissvarīgākā sastāvdaļa ir detalizēta stratēģija visvājāko aizsardzībai. Zviedru epidemiologi zina, ka mirstība no Covid starp vecāka gadagājuma un ar dažām slimībām hroniski slimajiem cilvēkiem ir būtiski augstāka. Zviedri izveidojuši daudzus piesardzības līdzekļus, bremzējot mirstību tieši šajās riska grupās. Rūpes par vājākajiem ļauj pārējiem dzīvot iespējami pilnvērtīgu dzīvi, protams, ievērojot sociālo distancēšanos un atbilstošas higiēnas prasības. Zviedrijā visu laiku darbojās un turpina darboties restorāni (līdz 4 pie galdiņa, ierobežots alkohols), veikali (ar pagarinātu darba laiku burzmas mazināšanai), visi mazie biznesi un skolas līdz 16 gadu vecumam. Šāda sabiedrība saglabā darbvietas un pilnvērtīgi rūpējas par bērniem, ir emocionāli un fiziski daudz veselīgāka arī jauniešiem un pusmūža ļaudīm. Svarīgi, ka šāda Zviedrijas Covid politika var turpināties bez laika ierobežojuma. 

Skaidrs, ka šādu plānu izstrāde un izpilde ir daudz grūtāk paveicams uzdevums nekā vienkārši visu aizslēgt vai savilkt lentes ap nepārtikas precēm, lai arī, protams, tā nav nekāda raķešu zinātne. Arī pašiem zviedriem ar šī plāna īstenošanu sākumā īsti labi neveicās, kļūdu dēļ daudzi sociālās aprūpes namu iemītnieki tomēr saslima ar nāvējošo slimību, taču pēc publiskas atvainošanās un sistēmas pārstrādāšanas situācija tika uzlabota. 

Zviedrija (1022 ar Covid-19 mirušie uz 1 miljonu iedzīvotāju, 16. janvāra dati) ir panākusi, ka mirstība ar šādu atvērtu ekonomiku ir zemāka nekā Beļģijā (1759), tikai nedaudz augstāka par Eiropas Savienības vidējo (938) un tuva Lietuvas rādītājiem (866), kura ir bijusi spiesta ieviest ļoti stingru mājsēdi. Daudz pārdomātāks un asi debatēts zviedru medijos ir arī vakcinācijas plāns, tās vispirms tiek nodrošinātas tieši riska grupām. Plašas diskusijas bija par jautājumu, vai pirmie jāvakcinē mediķi vai arī sirmgalvji (izlēma vispirms vakcinēt sirmgalvjus, kaut dažviet – arī mediķus).

Valdībai, protams, ir jāaizsargājas pret informācijas karu. Tomēr mums jāpierauga, lai valdības pašaizstāvēšanās nekļūtu par metodi neizdarību slēpšanai. Vēl 8. oktobrī veselības ministre teica, ka Latvijai nav vajadzīga stratēģija cīņai ar Covid-19, bet 21. decembrī labklājības ministre Petravičas kundze uzsvēra, ka vīrusa izplatība sociālās aprūpes centros ir to vadītāju un darbinieku atbildība. Pirmā sapulce, lai pārrunātu veicamos soļus sociālo namu pasargāšanai, tika sasaukta tikai janvāra vidū, gandrīz gadu (!) pēc krīzes sākuma.

Ikvienā sabiedrībā jāatrod balanss starp veselajiem un slimajiem, bērniem un pensionāriem, vientuļajiem un plašām ģimenēm, piesardzību un dzīves turpināšanos. Tas nav vienkārši un noteikti prasa visas sabiedrības sarunu. “Nošaujot” ikvienu, kas uzdod jautājumus, šāda saruna neveidojas, tādējādi viltus ziņas sasniedz vienu no to galvenajiem mērķiem – panākt, ka sabiedrības diskusijā iesaistās mazāks skaits domājošu cilvēku.