Kāds gorilla? Kāpēc daži neredz parapsihiskās parādības

Iedomājieties, ka skatāties basketbola spēli. Jūsu favorītkomandai ir balti tērpi, bet pretinieku komandai – melni. Spēles vidū kāds tumšā gorillas kostīmā mierīgi iziet laukuma centrā, pamāj pūlim, tad noiet no laukuma. Vai domājat, ka jūs pamanītu šo savādo notikumu? Lielākā daļa droši vien teiktu jā. Un lielākā daļa kļūdītos.

Mūsu uztveres sistēma neapzināti atfiltrē lielāko mums pieejamās informācijas daļu. Šīs atfiltrēšanas dēļ mēs patiesībā saņemam tikai pavisam niecīgu informācijas strūkliņu, pēc dažiem aprēķiniem – tikai vienu triljono daļu no tā, kas vispār notiek. No šīs strūkliņas mūsu prāts acu priekšā uzkonstruē to, ko ceram ieraudzīt. Tāpēc, koncentrējot uzmanību uz savu iemīļoto basketbola komandu baltajos krekliņos, stipri samazinās iespēja skaidri saskatīt laukumā kustamies tumšākus objektus. Psihologi šo fenomenu sauc par “neuzmanības aklumu”, un tas ir tikai viens no daudziem veidiem, kā mūsu uzskati, intereses un gaidījumi nosaka to, kā uztveram pasauli, un panāk, ka neievērojam acīmredzamo.

Šo neredzamo zonu dēļ tie, kuri uzauguši un gadu desmitiem dzīvojuši ar Rietumu zinātnisko pasaules uzskatu, nespēj ieraudzīt dažus izplatītus cilvēka pieredzējuma aspektus. Šis pasaules uzskats, kā jebkurš kopš bērnības ieaudzinātu kultūras pārliecību kopums, ir kā klapes, ko uzliek tramīgiem zirgiem, lai tie netrakotu. Starp klapēm mēs visu redzam visnotaļ skaidri, bet redzēt aiz klapēm ir ārkārtīgi grūti, turklāt ar laiku varam viegli aizmirst, ka mūsu redzes lauks ir ierobežots.

Svarīga cilvēka pieredzējuma kategorija, ko šīs klapes izslēdz, ir parapsihiskās parādības – šīs spocīgās lietas, ko daudzi cilvēki sakās pieredzējuši, piemēram, telepātija un gaišredzība, kuras vedina pieļaut, ka mēs esam savstarpēji saistīti daudz dziļākā līmenī, nekā mūsu parastās maņas un mūsu ikdienišķā izpratne par telpu un laiku liek domāt.

Šādu fenomenu izslēgšana rada paradoksālu situāciju (Catch-22):visos laikos, visās kultūrās un izglītotības līmeņos reģistrētas ticamas liecības par cilvēku pieredzējumiem, kas atkal un atkal vēsta, ka parapsihiskās parādības pastāv. Bet “augstā zinātne”, īpaši tajā izklāstā, kādā to atspoguļo prominentas avīzes un populāri žurnāli – piemēram, Scientific American –, apgalvo, ka nepastāv.