Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pirmoreiz es atbraucu uz Latviju astoņdesmit devītā gada novembrī. Vēlu vakarā es viens pats staigāju pa pilsētu sniegā. Izskatījās pasakaini, un es uzreiz iemīlējos. Kādu vakaru es aizgāju uz Nacionālo Operu un noklausījos Rigoleto Samsonu Izjumovu. 1994. gada novembrī es sāku strādāt Privatizācijas aģentūrā. Ģenerāldirektors […]
Lasīt tālāk
Viens no Krimas tatāru līderiem — Ukrainas parlamenta deputāts Refats Čubarovs Rīgā pazīstams kā bijušais arhīva direktors, Krimas tatāru nacionālās kultūras biedrības vadītājs un Tautas frontes atbalstīts Rubika konkurents Rīgas pašvaldību vēlēšanās Atmodas gados. Rīgas Laiks: Vai jūs uzskatāt, ka ir iespējams vēsturiskais […]
Lasīt tālāk
Nē, Irina Soboļevska, gleznotāja drīzāk pat otrādi — varbūt cilvēks ir kļuvis civilizētāks — iespējams, viņš sācis biežāk mazgāties un iet pie zobārsta, bet, teiksim, spēju mazgāt zobus var attīstīt, cik uziet, bet cilvēka prātam tas ne ko pieliek, ne atņem. Runāt par dažādu tehnoloģiju attīstību arī ir visai šaubīgi, […]
Lasīt tālāk
Labi, par politiku ir gatavi runāt visi bez mazākās gatavības saprast. Patiesībā es par to runāt negribēju, bet mani pierunāja. Tomass Hobss Leviatānu rakstīja, kad Eiropas valstiskums tikko radās. Un šeit arī gribas uzdot jautājumu: politika? Kā politika? Taču atbilde būtu pilnīgi skaidra: vienīgais reāli domājamais politikas subjekts […]
Lasīt tālāk
6. decembris. Kļuvis neērti domāt par priecīgo, neatceros, kad būtu redzējusi tuvumā kādas priecīgas sejas un nesakņupušus stāvus. Pēdējo reizi dzirdēju skaļus smieklus, klausoties stāstu par Lembergu un Lapzemes Ziemsvētku vecīti, kurš izrādījās milzu vecis un, uzlicis Lembergam melnās platmales vietā sarkanu micīti ar bumbuli, […]
Lasīt tālāk
Toms Heinss ir Parīzē dzīvojošs amerikāņu žurnālists, kas bieži raksta par Austrumeiropu. Belgradā viņš ieradies tūlīt pēc šī rudens revolūcijas, kuru izraisīja viltotie prezidenta vēlēšanu rezultāti un kurā zaudēja varu pēdējais Eiropas diktators Slobodans Miloševičs. Belgradas centrs Sladjana stāvēja tumsā un raudzījās […]
Lasīt tālāk
Naiku Borzovu atklāju Russkoje Radio, tā ir radiostacija ar lielāko retranslācijas tīklu pasaulē. No rītiem klausoties Krievijas Ufo un Fredi — Čižovu un Prjaņikovu —, laiku pa laikam varēja dzirdēt dziesmu par Vovu, kurš zina trīs vārdus un dziesmu par zirdziņu, kas ved kokaīnu. Starp citu, šī dziesma ieņēma pirmo vietu un […]
Lasīt tālāk
Gurzufa Pastaiga sākas Krimā. Nav saprotams, kāda nedēļas diena, jo, kad tu esi Krimā, vienmēr liekas, ka ir svētdiena. Un ka galvā ir panama. Un teiksmainais Arteks, kurā vecais itāļu komunists Palmiro Toljati pateica: “Lai dzīvo tautu draudzība!” un nomira, šis Arteks patiešām eksistē. Un kaut kur tepat Jaltā varbūt dzīvo resns […]
Lasīt tālāk
Cēsu rajona mežizstrādātāji, makšķernieki, zvejnieki un pie ūdeņiem esošo māju iedzīvotāji ir ievērojuši un pazīst neliela auguma vīru ar asiem sejas vaibstiem, zemessarga formas tērpā, kas sastopoties lūdz uzrādīt makšķerēšanas karti, atvērt automašīnas bagāžnieku vai taujā pēc apkārtnē redzētiem aizdomīgiem cilvēkiem. […]
Lasīt tālāk
Jo pārstājot būt PSRS pilsonis, es nepārstāju būt krievu dzejnieks. Es ticu, ka atgriezīšos: ķermeniski vai uz papīra. Es gribu ticēt, ka gan tā, gan tā. Cilvēki jau vairs nav tajā vecumā, kad taisnība bija stiprākajam. Jo pasaulē ir pārāk daudz vājo. Vienīgā taisnība ir labajam. No ļaunuma, no naida, no dusmām — lai arī tās […]
Lasīt tālāk
“Dzīvoja nabaga vecītis vecā istabiņā. Reiz sacēlās ļoti liels vējš un norāva istabiņai jumtu,” bez ievada sāk sarunu Tomass Venclova. “Es to kādreiz mācēju, jo universitātē mācījos latviešu valodu. Lasīt es varu, bet runāt, protams, nē.” Rīgas Laiks: Pirms braukt pie jums, es piezvanīju Aleksandram Pjatigorskim un […]
Lasīt tālāk
Reiz — jau krietni sen, 1976. gadā — tika izveidota Lietuvas Helsinku grupa. Biju tajā līdzdalīgs un atceros to kā vislabāko laiku savā dzīvē. Šī grupa nebūt nebija pirmā disidentu organizācija Lietuvā. Jau labu laiku pirms tam, piemēram, bija pastāvējuši katoļu pulciņi, kas izdeva neoficiālo Hroniku un, cik vien bija iespējams, […]
Lasīt tālāk